Kādu dienu Jānis atnāk mājās no universitātes un tā starp citu paziņo – vētra nāk. Mājās mums nav interneta, televizora un reizēm arī telefons nobrūk, tāpēc jaunākās ziņas dabūjam lēnāk, līdz ar to arī apjausma par vētras Sandy apjomiem un to, cik organizēti un vērienīgi tai gatavojas valsts un atbildīgās iestādes, nāk tā pamazām. Piektdienas vakarā pie mūsu durvīm pieklauvē kaimiņiene, kura arī pastāsta par vētras tuvošanos, un saka, ka varam doties pie viņiem, ja nu kas.
Nākamās dienas ir burvīgas – saulainas, siltas (jā gan, staigājam ar īsām rokām), zilas debesis. Sestdienā ejam tūrē pa Vašingtonu, izbaudot perfektu dienu Dupont Circle rajonā – tas ir tik mīlīgs, Jurģis saka, ka brīžiem līdzīgs Rīgai, man vairāk atgādina Berlīni. Mākslas galerijas, beķerejas, kurās pārdod tos milzīgos amerikāņu cepumus – lielus kā apakštasītes un traki saldus, jogas studijas (izskatās, ka karstās, jo ik pa laikam uz ielas iznirst galīgi slapjas dāmas sporta tērpos), riteņbraucēji. Nosoļojam 3 jūdzes (apmēram 5 km) līdz Smithsonian ZOO, un, ņemot vērā, ka Maija lielāko daļu šī ceļa ieņēmusi galvā iet kājām, pētot vāveres, zīles, rāpjoties uz apmalēm un koķetējot ar “tantiem” (īpaši labi viņa iekontaktē ar melnādainām kundzītēm gados), kad nonākam galamērķī, ir jau pagājusi puse dienas. Zoodārzs ir milzīgs, un dzīvniekiem ir daudz lielākas teritorijas nekā mūsu Zoo, kur tie viens pie otra. Šeit iekārtojums ir pēc taku principa – Āzijas taka, Amerikas taka, Pandu dzīvotne, Ziloņu laukums utt. Arī šeit ieeja ir bez maksas. Pilns ar ģimenēm, un mēs ar saviem trīs bērniem ļoti “ierakstāmies”, jo šeit ar trijiem ir ļoti daudzi cilvēki, bet citiem arī vairāk. Tas man ir vēl neatbildēts jautājums – kā šeit var būt tik daudz tik lielas ģimenes, ja ir tik šerpi nosacījumi un nekāda valsts atbalsta dzemdēšanai un bērnu kopšanai. Reliģiskā pārliecība? Nevērīga kontracepcija? Nemaz nav tik daudz, vienkārši mēs ejam uz vietām, kur tās lielās ģimenes apgrozās? Izpriecājamies par jautrajiem mazajiem Āzijas ūdrīšiem, kuri spēlējas, peldas, kaujas, turklāt stikla siena ļauj redzēt viņu zemūdens izdarības un veiklo virpuļošanu zem ūdens, aplūkojam ziloni (precīzāk – viņa pakaļgalu kaut kur tālumā), novērtējam pandas, kuras, atlaidušās uz muguras grauž savus zaļumus, un nolemjam, ka šī tikai tāda iepazīšanās reize. Mums jādodas uz Valdorfskolu, kurā ir rudens koncerts, un pēc tam vēl Latviešu namā ir dziesmu vakars ar Ilgu Reiznieci, Gati Gaujenieku un Knīpas un Knauķi vadītājām.
Sestdienas vakars ievelkās garš, tāpēc svētdien ceļamies nesteidzīgi. Dodamies uz veikaliem iepirkt pārtiku un citas lietas vētrai. Valsts un pašvaldība rāda ļoti labu krīzes komunikācijas paraugu – visos līmeņos saskaņoti ziņojumi, nodrošināts, lai ziņas var saņemt gan radio, gan TV, gan uz SMS, gan Facebook, gan Twitter. Pirmais noteikums – radio ar baterijām un lukturīši. Vērtīgas lietas un dokumenti jāiesaiņo ūdensdrošā iepakojumā un jātur pa rokai. Jābūt ne-elektriskam konservu attaisāmajam, pārtikas krājumiem un ūdenim – galons uz cilvēku dienā. Atgādina, lai neaizmirst par mājdzīvniekiem un norāda, ko darīt, ja ir krīze. Mūsu proletāriskajā rajonā veikalos viss mierīgi. Izskatās, ka te tik ļoti par vētru nesatraucas, vienīgi lukturīši gan izpirkti, Jānis dabūt tikai tādu uz pieres liekamu. Taču Silver Springā – šajā rajonā vairāk dzīvo vidusšķira, kur Jānis vakarpusē iegriežas, veikalu plaukti tukši.
Tā nu mēs esam nodrošinājušies ar visu vajadzīgo vētras gaidīšanai, mums ir arī sveces, kuras gan neiesaka lietot. Šodien, pirmdienā, metro ir slēgts un arī cits sabiedriskais transports nedarbojas pilnīgi, daudzas darba vietas arī slēgtas. Sēžam mājās un gaidām Sandy. Mums ir gāzes plīts, un tas ir labi krīzes gadījumā. Tāpat pie mūsu mājas netālu ir transformators, un tā esot labāka pozīcija, ja zūd elektrība, jo tad ātrāk atjauno. Mums nav auto, tāpēc jācer, ka nekur nebūs jābēg.
Pagaidām – pēcpusdienā tikai līst stiprs lietus, bet laiks īpaši neatšķiras no tāda normāla, riebīga Latvijas rudens. Tikai brāzmains vējš ik pa brīdim nodod ziņu – Sandy tuvojas. Paredzams, ka būs klāt šonakt. Ceru, ka pāries ātri, jo citādāk es to vien daru kā gatavoju ēst. Puikas spēlē dinozauru medības, gatavojas Halovīnam – tāpēc ik pa brīdim mūsu mājā parādās vampīrs un vienacains pirāts.
p.s. Internetam esam pieslēgušies caur telefonu un tas strādā tikai uz Jāņa datora. Caur iPhone pieslēgties MacBook izskatās, ka ir neiespējami. Tāpēc arī internets ir ne pārāk ātrs un bildes tāpēc arī nebūs.
Vēstules no ASV 