Par mums

Šis blogs ir izveidots pirmām kārtām slinkuma pēc. Tāpēc, lai nebūtu jāraksta daudz epasti, lai atbildētu uz jautājumu “kā jums tur iet?”, bet pastāstīt to, kā iet, mums tomēr gribēsies. Tāpēc savas vēstules no Amerikas rakstīsim šeit – mūsu tuviniekiem, draugiem, paziņām, bērnu skolas un bērnudārza biedriem, tviterdraugiem – kam nu tas varētu interesēt.

“Tas” īsumā ir lielākais piedzīvojums mūsu ģimenes dzīvē. Mūsu tētis Jānis, šovasar ieguva ne tikai doktora grādu vides zinātnē (doktoru sievas sapratīs, ko tas nozīmē), bet arī Fullbright stipeniju pētījuma veikšanai ASV, Merilendas universitātē. Viņš pētīs to, kādi faktori ietekmē izmaiņas vides slodzēs un apgūs dekompozīcijas analīzi – matemātisku metodi, kuru lieto vides slodžu pētīšanai.

Liene, kas droši vien visvairāk rakstīs šajā blogā, jo to ir sasolījusi visiem pa labi un pa kreisi, un nu nekas cits neatliks, Amerikā būs tikai un vienīgi mājsaimniece, bērnu aprūpētāja un izklaidētāja, pavārs un sociālās dzīves organizētāja. Un tad jau redzēs, kas vēl. Rīgā paralēli šiem darbiem Lienei bija arī daži līdzīpašnieces pienākumi ekoveikaliņā Dabas Dobe. Par to, kā mēs tiksim galā ar pārtikas lietām un vai izdosies saglabāt “zaļos” ēšanas paradumus, noteikti reportēsim.

Vecākais dēls Jurģis ir pirmklasnieks, kurš šogad sāka iet Rīgas Valdorfskolā un vēlas kļūt par dabas pētnieku, taču mammai ir aizdomas, ka viņam labi sanāktu arī režisora un scenārista darbs, jo mīļākās rotaļas kopā ar brāli ir lomu spēles ar izdomātiem un pārsvarā neredzamiem tēliem. Plānojam, ka Jurģis dosies uz skolu arī Amerikā, un tāpēc arī izglītība būs viena no aktualitātēm.

Brālim Kārlim ir četri gadi un viņa bērnudārza audzinātāja saka, ka viņš ir fruktiņš. Mammai gan liekas, ka viņš ir mammas saldumiņš, bet Kārlis pats vairs nevēlas būt par traktoristu, bet gan par šoferi, un vispirms iemācījās uzzīmēt mašīnu un tikai tad kaut ko līdzīgu cilvēciņam. Un tikai tāpēc, ka kādam pie stūres jāsēž.

Mazajai māsai Maijai tagad ir 1 gads un 9 mēneši, un tieši tāda viņa arī ir – kā nepilnus divus gadus veca meitenīte, kurai ir divi vecāki brāļi. Viens no pirmajiem vārdiem viņas vārdu krājumā bija “mans”, un, ja viņai kaut ko vajag, tad viņa zinās, kā to dabūt.

Amerikā būsim netālu no Vašingtonas, un tur paliksim līdz 2013. gada jūlijam.

Mēs visi vēl Latvijā, pāris nedēļas pirms aizbraukšanas. Foto: Laura Šūlmeistere.