Šeit tagad ir brīvdabas pasākumu sezona – tirdziņi un tirgi, lielāki un mazāki svētki pilsētās un rajonos. Un man ir daži jauni atklājumi par ēdamlietām, kuras ir perfekti piemērotas tādām āra norisēm. Ja kādam Latvijā gribas ko tādu piedāvāt tirdziņos un festivālos – laipni lūdzu, ņemiet šīs idejas, ir garšīgas.
Cheesecake on a stick jeb siera kūka uz kociņa izklausās apmēram tikpat garšīgi kā puņķis uz drāts. Taču es vispirms to redzēju – Virdžīnijas renesanses festivālā, plus 33 grādu mitrā karstumā, kuru papildināja masīva cikāžu dziedāšana un cilvēki, kuri vēsturiskos tērpos ieģērbušies vēsā mierā tēloja, ka šeit ir renesanses laika Anglija. Tad es caur savām sviedru apmiglotajām saulesbrillēm ik pa laikam ievēroju, ka citi cilvēki ēd kaut ko šokolādīgu, kas uzsprausts uz tieva kociņa un izskatās kārdinoši. Kad sapratu, ka tā ir cheesecake on a stick, un iepazinu to tuvāk, patika kļuva vēl lielāka. Tā bija klasiskā siera kūka, sasaldēta tādā konsistencē kā paciets saldējums un turpat uz vietas apmērcēta šokolādē. Tas, ka ļoti garšīgi, viena lieta. Bet tas, ka klasisku ēdienu nedaudz pamainot, tas kļūst pavisam jauns, liek apsveikt to, kurš šo izdomāja. Turklāt āra pasākumos ēdieni uz kociņa ir ārkārtīgi praktiski. Šajā Amerikā populāro kociņēdienu sērijā ir arī cakepops – apaļas kūciņas uz nūjiņas, arī apmērcētas šokolādē, izskatās kā čupačupi. Taču manuprāt, sasaldēts paliels kūkas gabals uztupināts uz tieva mietiņa, tās pārspēj. Esot arī tāda variācija kā deep fried jeb eļļā cepta siera kūka, glazēta šokolādē un uz kociņa, bet tas jau nu gan man šķiet perversi.
Bilde: http://thekitchenfiles.com
Otra lieta, kas pievērsa manu uzmanību jau pieminētajā superkarstajā Renesanses festivālā (kurā gandrīz visi pārējie diezgan veiksmīgi izlikās, ka īstenībā atrodas vēsajā un metereoloģiski neprognozējamajā Lielbritānijā) bija SHAVED ICE. Būdiņa, kurā to pārdeva, pasākumā iederējās vismazāk, jo ne tai bija kāds sena ēdiena piedāvājums, ne pārdevēja kostīmā (bet tas šeit bija obligāts noteikums tirgotājiem), taču rindas pie tās bija vislielākās. Saldētu zemeņu biezie kokteiļi, auksta lemonāde, vēl šis tas auksts, un tas skūtais ledus. Nopirkt glāzi ar ledu tās dienas apstākļos likās visloģiskākā doma. Izrādījās, “skūtais” ledus ir ar īpašu mašīnu sasmalcināts – “skūts” ledus, apliets ar saldu un stipru sīrupu – citronu, laimu, mango vai zemeņu. Ledus izskatās pēc sniega (tāpēc cits nosaukums šim produktam ir snowcone vai snowballs – skat. precizējumu zemāk*) un, pateicoties “skūšanai” tam ir tāda struktūra, kas ļauj sīrupam tajā pilnīgi iesūkties, nevis aptecēt apkārt. “Skūšanai” vajadzīgs īpašs aparāts, sasmalcināšana blenderī nedod īsto efektu. Tātad, apēst milzīgu glāzi ar sasmalcinātu ledu, kurš ir saldināts ar sīrupu (dies vien zin, no kā, jo tā krāsa bija košāka par košu) – nekādu problēmu. Tas man nedaudz atgādināja laikus, kad bērnībā kalnu pārgājienā Pamirā, kad tikām līdz ledājam, jaucām tīro kalnu augstieņu sniegu ar kondensēto pienu un ēdām “saldējumu”. Bet vispār shaved ice ir Amerikā, arī Latīņamerikā ļoti populārs vasaras laika deserts, Obama vairākkārts pieķerts ar tādu rokās. Ja tajā izmantotu kādu dabīgu sīrupu – tad es būtu pilnīgā sajūsmā. Sveiciens karstajai Latvijai!
Pieķerts!
Bilde: rachelleb.com
* Kā norādīja vērīgais @uldispavuls, starp snow cone un snow ball, kurus es vieglprātīgi ieklasificēju vienā kategorijā, ir principiālas atšķirības – http://www.1-800-shaved-ice.com/chart23.html. Tāpēc jāsaka, ka es esmu iepazinusies tikai ar shaved ice – snow ball, bet snow cone ir gan citādāka ledus struktūra, gan gatavošanas paņēmiens.
Vēstules no ASV 