RSS Feed

19. vēstule. Bildes ar piezīmēm

Šis ieraksts ir īpašs veltījums mūsu mazajiem draugiem Latvijā, jo tieši viņiem vislabāk patīk skatīties bildes. Sveiciens Annai, Pēterim, Klāvam, Gerdai, Rasai, Dailai un pārējiem mūsu draudziņiem!

Lūk, Maija atceļā no pieņemšanas Latvijas vēstniecībā par godu 18. novembrim, kur viņa bija jaunākā apmeklētāja, un arī viena no populārākajām. Vēstniecība atrodas ļoti jaukā un centrālā Vašingtonas rajonā vēsturiskā ēkā, pieņemšanā cilvēku bija tik daudz kā tramvajā Rīgā ap 17iem, un beigās jau griezās galva, jo mēs nemitīgi tikām iepazīstināti dažādiem cilvēkiem, satikām arī tādus, ar kuriem ir saistība caur Latviju. Piemēram, Jurģa bērnudārza drauga Edvarda tēta brālis ir vēstniecības otrais sekretārs – nu tikpat kā radinieks 🙂 Vēl mēs satikām kungu, kurš ir viens no mūsu iecienītā trio “Trīs no Pārdaugavas” dalībniekiem, un viņš nu bija pagalam pārsteigts par to, ka daži mazi latviešu puisīši par savu mīļāko dziesmu šobrīd uzskata “Vai nav burvīgi būt par latvieti”.

Little Miss She Is So Cute

Mūsu Pateicības dienas tītara griešana. Bijām ciemos pie Fullbright alumni ģimenes – Barbaras, Boba un viņu meitas Stefānijas. Barbaras vecāki ir ieceļojuši no Polijas, bet Boba – no Austrijas, tāpēc Stefānija runā poliski un ir gadu pavadījusi Krakovā, un visa ģimene labi pārzina Austrumeiropu un Barbara pat bija bijusi Rīgā. Taču galds un ēdienkarte bija klasiski amerikāniski. Savukārt Bobs izcili sapratās ar mūsu bērniem – pēc pusdienām mācīja viņiem dažādas spēles, un tas bija tik mīļi, kā viņi ar Maiju rotaļājās ar metamajiem kauliņiem un sarunājās. Maija viņam “edzi!”un rāda Disneja bildīškauliņu [tulkojums: redzi!], Bobs: it’s Minny Mouse!!, Maija: “minimaus” (vai tamlīdzīgi). Savukārt Kārlis bija pilnīgi pārliecināts, ka Bobs un Barbara saprot latviski. Lūk, kāda bija mūsu ēdienkarte:

  • Tītars ar īpašo Glotfeltiju ģimenes pildījumu
  • Ābolu-desiņu pildījums
  • Kartupeļu biezenis
  • Tītara mērce
  • Krāsnī ceptas saknes
  • Sautēti spināti krējumā
  • Brokoļi un puķkāposti ar parmezānu
  • Vārīta kukurūza
  • Dzērveņu mērce
  • Silti kruasāni un bulciņas ar sviestu
  • Ķirbju pīrāgs
  • Ābolu-dzērveņu drumstalu sacepums
  • Saldējuma sendviči no ķirbju olu krēma un ingvera cepumiem
  • Karstais dzērveņu dzēriens

Jurģa un Kārļa Pateicības dienas ēdienkartes favorīts – saldējuma sendvičs no ingvera cepumiem un ķirbju saldējuma (kas gan nav ice cream, bet custard – saldēts olu krēms, biezāk, blīvāks un treknāks kā saldējums, taisīts pēc citas tehnoloģijas, ne tik gaisīgs, un ļoti, ļoti labs). To taisa mazā konditorejā, kas atrodas turpat netālajā Aleksandrijā, un saucas Dairy Godmother.

Pateicības dienas brīvdienas izmantojām ekspedīcijām, un viena no tām bija uz Air and Space Museum. Uff, tas nu gan bija ļoti bagātīgs, man pat bija visa kā par daudz. Ienāc iekšā, un bah – tur īsts akmens no Mēness, kuru var aptaustīt, paej pāris soļus – tur pirmās kosmosa raķetes un stāsts par kosmisko cīņu starp Ameriku un PSRS. Milzīgi interaktīva (man pat likās jau pārāk interaktīva) ekspozīcija par to, kas liek lietām lidot – izskaidroti visi iesaistītie spēki un praktiski parādītas dažādas likumsakarības par gaisa un lietu savstarpējo iedarbību. Un tad kosmonauta tērps, kas pabijis uz Mēness, un īstas kosmosa pētnieciskās stacijas, vecas lidmašīnas, Visuma vēsture, planētu apskats. Vārdu sakot, pēc tā piekusām, bet Jurģa interese par Saules sistēmu turpinās.

Un šeit mēs pie savas jaunās mašīnas.

Ha, ha, ha, pajokojām 🙂 Lai gan mašīnu pirkt tomēr taisāmies, laikam tomēr ne šo. Tā pieder kādam mūsu kaimiņam, kurš acīmredzot nodarbojas ar grabažām un veciem auto, un lieki teikt, ka Kārlim un Jurģim šī ir viens no mīļākajiem vietējiem objektiem.

Šeit tas ir skaidri redzams, vai ne?

Šis ir īpaši vecmammām – Maija ēd labi un ēd gaļu.

Maija un pati lielākā iguāna. Mēs bijām Smithsonian Zoo trešo reizi, bet arī ar to tomēr nepaspējām apskatīt visu.

Jā, es zinu, tas ir tikai Zoo, bet tomēr vakara saules apspīdētie un ik pa laikam dobji rēcošie lauvu tēvi, kas majestātiski sēdēja savas teritorijas augstākajā pakalnā, radīja tādu ļoti autentisku iespaidu.

Zoo izmanto VISUS medijus, lai izglītotu savus apmeklētājus. Lūk, šādi uzraksti tualetē pie ziloņu mītnes.

Novembra beigās Zoo tiek izgaismots – sākas Zoo Lights festivāls, un Zoo ir atvērts līdz vēlai stundai. Tā mums šogad nebija Staro Rīga, kas mums ļoti pietrūka, bet bija kaut nedaudz starošanas – Staro Zoo!

Advertisements

2 responses »

  1. Lība tik sen nav ēdusi gaļu, ka tad, kad ieraudzīja bildi, kur Maija ēd vistas (?) kāju, un es to viņai pateicu, ļoti satraukta prasīja – “Kur vistai actiņas? Maija apēda?” 😀

    Atbildēt
    • Sveiciens Lībai!!! Jā, Kārlis un Maija ļoti labprāt ēd vistaskājas… Tā nu es joprojām esmu veģetāriete, kura spiest ēst gaļu, jo noēdu bērnu pārpalikumus, neies tak mest ārā. Un pateicoties Kārļa kaislībai uz vistaskājās, es pat būšu iemācījusies tīri garšīgi tās uzcept.

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: