RSS Barotne

22. vēstule. Kas notiks 2012. gada 21. decembrī un ko pīpē dievs L.

Notiks ļoti daudz kas. Arī daudz kas slikts. Cilvēki mirs, un būs asinis. Kā jau katru dienu. Tikai tam nebūs nekāda sakara ar maiju kalendāru. Tāda bija Dr. Džona B. Karlsona atbilde kādai meitenei, kas pēc vairāk kā stundu gara un ļoti aizraujoša stāsta par maiju mitoloģiju un 2012. gada pasaules galu, kura tomēr pavaicāja – un kā jūs domājat, kas tajā dienā notiks? Es šajā lekcijā nokļuvu tāpēc, ka Jāņa universitātē ik pa laikam tiek rīkotas atklātās lekcijas par dažādām tēmām, un šī notika vakarā, tāpēc J. man pārsūtīja ziņu par šo (bet varbūt viņam sāka likties aizdomīgi, ka es krāju tukšos piena galonus ūdens uzkrāšanai ārkārtas gadījumiem).

Karlsons ir radio astronoms un fiziķis, kurš pirms apmēram 30 gadiem pievērsies seno Maiju astronomijas pētīšanai, un ir no tiem zinātniekiem, kuri ir patiešām atklājuši jaunas, līdz tam nebijušas lietas. Viņš ir aizrautīgi pētījis un atšifrējis Maiju dievu L (tā viņu nosauca pirmais zinātnieks, kurš 19. gadsimta beigās šo dievu piefiksēja Maiju zīmējumos), kurš ir viens no svarīgākajiem Maiju kosmogonijā, un caur dieva L izsekošanu gan iemācījies atšifrēt Maiju rakstību, gan apguvis viņu kalendāru – pasaulē kompleksāko kalendāro sistēmu, kāda jebkad pastāvējusi, gan atklājis, kam domātas mazās un jokainiem zīmējumiem rotātās māla blašķes. Jā, un arī to, ko dievs L pīpē, jo tieši pīpējot viņš redzams daudzās bildēs.

K2796

Es nemaz nemēģināšu pārstāstīt to, ko Karlsons joku pilnajā, bet ļoti koncentrētajā stundu ilgajā stāstā atklāja, bet galvenie punkti ir šādi:

– maiju kalendāra datumi ir reāli, tie apzīmē periodu, kas sākās 3114.gada 11. augustā.  B.C.E. un 2012. gada 21. decembrī.

– notikums, kas iezīmēja šī perioda sākumu un attēlots Uz Septiņu Dievu vāzes un Uz Vienpadsmit Dievu vāzes bija nevis pasaules sākums vai tās radīšana, bet gan atjaunošana – dievu kopīgi veikts rituāls pasaules restartam. Un pēc Maiju kalendāra, šis notikums atkārtoties perioda beigās, kad tā pati dievu kompānija ar dievu L priekšgalā sanāks kopā un rituāli ziedos savas asinis, dedzinās papīrus, kas ar tām slacīti, lai melni dūmi paceltos debesīs un uz zemes nolītu auglību nesošs lietus, kas vēlāk, ietekmējots no kristietības, ticis kļūdaini interpretēts kā pasaules gala plūdi

– bet kā tad radās ideja par pasaules galu šajā datumā? Tai ir veltītas apmēram 3000 grāmatas, un ļoti daudzi cilvēki nopietni gatavojas šim brīdim. Karlsons (viņš ir arī zinātnes vēstures pasniedzējs) ar izmeklētāja aizrautību ir izsekojis arī šīs idejas attīstībai. Pirmais, kas beigu datumu pieminējis, ir 19. gadsimta vācu zinātnieks Foersterman, kurš licis pamatu Maiju rakstības un atstāto liecību atšifrēšanai. Ideju par beigām no viņa pārķēra Silvanus Morely, kurš arī bija aizrautīgs maiju kultūras pētnieks, bet arī tikpat liels maiju fantāzijas žanra cienītājs (maiju fantāzijas kā literārs žanrs radās tad, kad par maijiem jau šis tas bija zināms, bet to rakstība nebija atšifrēta). 20. gadsimtā pasaules beigu tēmu vienā rindkopā savā grāmatā par maijiem pieminējis Michael Coe, lietojot vārdu “armagedons”, un tā arī bija tā šķirba, caur kuru ideja par pasaules galu no zinātniskās pasaules izlauzās populārajā kultūrā.

Dievs L būs atpakaļ, bet ne ar pasaules gala plūdiem. Un ko īsti viņš pīpē? Tā ir may – īpašs svaigais zaļas tabakas maisījums, ko vēl tagad maiju cilvēki lieto gan baudai, gan ārstniecībai, gan rituālai aizsardzībai, jo tajā dzīvo dievs L.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: